Trūmena Kapotes stāstos galvenais ir noskaņa. Brīnišķīgas, skaistas, trauslas un mīlamas skumjas. Pasaulīgas, treknas, sulīgas baumas un tenkas. Negantas, plosošas, iznīcinošas brīvības alkas. Vienlaikus Trūmens Kapote ir lielisks novērotājs un stāstnieks, kura darbos ikviena detaļa, ikkatrs vārds iegūst īpašu jēgu un nozīmi.
“Nekas nav tas, kas šķiet esam. Ziemassvētku eglītes ir tikai celofāns, un sniegs ir tikai ziepju skaidiņas. Mūsos lido dvēseles, un nomirstot mēs nemaz neesam miruši – jā, un dzīvojot mēs nekad neesam dzīvi.”
T. Kapote
Trūmens Kapote (1924) ir viens no izcilākajiem divdesmitā gadsimta amerikāņu rakstniekiem. Latviešu lasītāji jau iepazinuši gan stāstu krājumus “Pļavas arfa” un “Brokastis Tifanijā”, gan romānu “Gluži aukstasinīgi”. Par stāstu “Aizvērt pēdējās durvis” Trūmens Kapote saņēma O'Henri balvu, kuru ik gadu piešķir par labāko īso stāstu, kas publicēts periodikā.
No angļu valodas tulkojuši Kārlis Žols un Sigita Čomikova.
