Punktiņa un Antons

Sērkociņus, pērciet sērkociņus! sauc Punktiņa jeb Luīze Poge katru vakaru, kad viņa stāv blakus kādai vecākai sievietei uz Ganību dambja tilta pašā Berlīnes vidū. Protams, to viņa dara, saviem vecākiem - direktoram Poges kungam un viņa kundzei - nezinot. Viņi... ir pārliecināti, ka Punktiņa atrodas Andahtas jaunkundzes drošā uzraudzībā. Bet vai Andahtas jaunkundze ir tik uzticama, kā šķiet? Punktiņai par laimi, ir draugs Antons, kas īstajā brīdī saprot, kā jārīkojas. Turklāt arī viņa pati nav uz mutes kritusi.
Kestners patiesi attēlo dzīves apstākļus, pretrunas starp bagātību un nabadzību, starp spēku un vājumu, tomēr dara to tā, lai nezustu bērnu lasītprieks. Pēc Kestnera diez vai kādam ir izdevies parādīt bērniem īstenību, laiku, kurā viņi dzīvo, tik kritiski un reizē tik samierinoši
No vācu valodas tulkojusi Zigrīda Plaka. Ilustrējis Valters Trīrs.